Viena no manām Jauna gada apņemšanām bija vismaz reizi nedēļā nodarboties ar sportu. Un vakar es par blatu un baltu velti, pārbijusies kā diegs, nokļuvu ūdens aerobikā.
Vispār, ja kāds domā, ka ūdens aerobika ir tāda slinka pašļakstīšanās ar ūdeni, tad tāds cilvēks nekad ar to nav nodarbojies. Vismaz "ķeizarmežā" tas notiek tā - tev uzmauc virsū jostas veida glābšanas riņķi (lai nenoiet pa burbuli), pleznveidīgus cimdus (lai palielinātu ūdens pretestību) un palaiž 5m dziļā baseinā, kur liek visādi kulstīties. Joks ir tāds, ka ūdens pretestība ir vairākas reizes lielāka nekā gaisa, tāpēc katra kājas vicināšana prasa stipri lielāku piepūli, turklāt noturēt muguru vertikāli vismaz man neizdevās gandrīz ne mirkli, līdz ar to es, patērējot neprātīgi daudz dārgās enerģijas, bezpalīdzīgi un visai bezjēdzīgi kūļājos pa baseinu uz visām pusēm uz spēku izsīkuma robežas kā pludiņš, grūžoties virsū savām pacietīgajām biedrenēm. Izkāpjot no baseina, man sāpēja visas malas. Tomēr esmu spītīgs cilvēks, un ja ūdens aerobika nebūtu tik necivilizēti dārgs prieks (lētak kā Ls 5 par nodarbību nav praktiski nekur Rīgā) es noteikti to atkārtotu. Taču pagaidām laikam nāksies vienkārši peldēt. Esmu jau "uzlikusi aci" uz "Daugavas" baseinu - tas ir viens no lētākajiem.
Līdz ar to arī jautājums - diez, kur šajā gadalaikā varētu iegādāties peldkostīmu? Bažas par krūštura iespējamo aizpeldēšanu nezināma virzienā manus sportiskos rezultātus parasti pazemina uzstājīgi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |