Manas pirmās atmiņas no šī rīta ir vīrs, kas stāv guļamistabas vidū un nelabi bļauj. Kaut ko par aukstajiem ieročiem un kaimiņu. Es vāri paveru vienu aci un guļu tālāk.
Kad pēc pusstundas zvana modinātājs, es pamostos vēlreiz, un noskaidroju, ka kaimiņš esot "ēvelējis".
Tas, protams, ir šausmīgi.
Bāc, apmaldījos trijās priedēs un pazaudēju cibas konsoli (tas, ko es domāju, taču saucās konsole?)
Jāsaka, ka ar jauno darba laiku man ir parādījusies jauna fobija - tagad es izjūtu spilgti izteiktu vainas apziņu katru reizi, kad vispār eju prom no darba. Tāpēc vakaros no darba es praktiski mūku - neuzkrītoši sakrāmējos un, gar gaiteņa malu slapstoties, ļoti ātri metos uz pirmo transportu, kas brauc centra virzienā, nepārtraukti gaidot, kad mani kāds noķers aiz apkakles un aizvilks atpakaļ strādāt.
Tas viss man maķenīt atgādina "Apple" darbinieku krekliņus 70. gados - uz tiem esot bijis rakstīts: "Working 80 hours per week & proud of it!" Uz to tad mēs pamazām arī ejam.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |