Sestdien atzīmēju valsts neatkarības iegūšanu (pastarpināti) un vecāku sudrabkāzas (tieši). Pirmo reizi mūžā spēlēju boulingu, un labprāt iedrošinātu visus, kam tas vēl priekšā - tur nav nekā sevišķi sarežģīta, un pat pirmajā reizē tikai puse ložu aiziet pa reni, pārējās pa kaut ko trāpa, un tas ir ļoti pacilājoši. Rezultāti bija mainīgi, bet mūsu komandas sajūsma - nemainīgi visskaļākā visā zālē.
Pēc tam pētīja ģimenes foto albūmus un šausminājos par saviem pusaudža gadiem - mana frizūra atgādina Robertu Plāntu. Kādreiz, pirms sāku niekoties ar balinātājiem, matu lakām un viltīgām saspraudēm, man bija ļoti ļoti daudz matu uz visām pusēm.
Svētdien secināju, ka no boulinga man sāp viena pakaļas puse (kreisā) un viena roka ir kļuvusi garāka par otru (labā). Noskatījos jauno Bondu (mājās, uz datora) un Boratu (kinoteātri). Krietnu brīdi ķiķinājos, ka nevaru saprast, kura no divām ir stulbāka - vismaz Borats neskrēja ātrāk par kravas auto.
Skatos LNT ziņas, kur 5 minūtes tiek stāstīts par Īrijā nošauto LV pilsoni, un manī mostas neganta mātīte. Diez, kāpēc LV valdība vēl nav izveidojusi komisiju, kas izstrādātu stratēģiju par tēmu "Kāpēc latvieši Īrijā nav nemirstīgi un kā to novērst".
Nu, un sižets par jaunievēlēto cilvēktiesību aizstāvi Šmitu, kas savā vasaras runā skaidro, ka "Riga Pride" jāpārsauc par "Riga Shame", un ka šāds gājiens pieļaujams tikai tad, ja visi dalībnieki dotos uz baznīcu atteikties no sava netikuma, vispār nav komentējams.
Ēs laikam turpmāk pat TV skatīšos tikai seriālus, tie ir sakarīgāki.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |