Uz kāzām vīrs man uzdāvināja pleijeri - mazītiņu, smukiņu un dārgu. Man patika. Diemžēl pleijerim es nepatiku, un viņš drīz vien pārstāja darboties. Man vispār ir slikta pleijeru aura - vīrs man tos regulāri dāvina, un es tos regulāri iznīcinu.
Kamēr neesmu aiznesusi pleijeri uz darbnīcu, ir jādomā sev kādas atrakcijas sabiedriskajiem transportiem. Sab-tr manā dzīvē aizņem nozīmīgu lomu, jo uz darbu man ir stundas brauciens, un atpakļ tikpat. Mūzikas nav, staipīt līdzi grāmatu man liekas par smagu.
Šodien izmēģināju šādu rotaļu - uzraksta uz papīra lapas kādu garāku vārdu, un tad no šī vārda burtiem veido jaunus vārdus. Var izmantot tikai pieejamos burtus, bet nav obligāti visus. Jāsaka, ka tā ir lieliska iespēja izvēdināt savu vārdu krājumu un absolūti atslēgties no visām ikdienas raizēm.
Šovakar vismaz 30 minūtes es sarauktu pieri meditēju par vārdu "viedoklis", un ieguvu no tā "lode", "dievs", "kode", "ods", "veids", "vide", "dvielis", "vilis", "olis", "sodi", "sili", "soli", "divi" un "sedli", kā arī dažus aizdomīgus darbības vārdus.
Varbūt ar laiku es satrennēšos tik tālu, ka no viena vārda varēšu uzrakstīt veselu romānu.
Un par spēlēm man ir tāds vecs sapnis, ka kādreiz, kad es atmetīšu smēķēšanu, pīppaužu vietā es no sērkociņiem likšu zvēru figūriņas. Visādas - vāveres, zaķus, lāčus, zivis, varbūt ar laiku izlikšu veselus zoodārzus un ainavas. Kā Štirlics no "17 pavasara mirkļiem". Tas būtu vienkārši brīnišķīgi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |