Trīs vīri pieklājīgos uzvalkos zem nosaukuma "Gotan project" kikoja āsu. Klausoties viņu tango, rodas sajūta, ka tu vari visu - patiešām, visu visu. Un vienlaikus lielas šaubas - vai tu to maz gribi? Un vai tev to vajag, to visu?
Lai gan manas domas par "Sapņu fabriku" kā par koncertu organizēšanas vietu nav uzlabojušās ne par gramu. Tik pilnu ar cilvēkiem es vēl to nebiju redzējusi, par spīti tam, ka sasodītās biļetes maksāja Ls 25 (un, manuprāt, maksāt Ls 25 uz galviņu, lai divas stundas stāvētu kājās karstumā un bezgaisā, neko neredzot, ir maķenīt par daudz). Un mans veselības stāvoklis vēl ir par nestabilu tāmlīdzīgām performancēm. Pēc divām dziesmām es kapitulēju, beidzu snaikstīt kaklu, skatoties uz kaut kādiem skatuves fragmentiem un apsēdos vienīgajā brīvajā vietā pie miskastes tieši uz netīrās grīdas. Izliecu sāpošo muguru kūkumā kā kaķis un turpmāk redzēju tikai pārējo apmeklētāju zābakus.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |