11:18 pm
Šodien nomēģināju tādu atrakciju kā dirtsurf. Izskatās pēc skeita dēļa ar diviem maziem velosipēda riteņiem un bremzi, un ripo no kalna, turklāt praktiski no jebkura kalna vai paugura, kāds vien ir atrodams, pa visiem čiekuriem un saknēm, apmēram šitāds:
(tie riteņi patiesībā ir vienāda izmēra, tikai izskatās dažādi)
Šausmīgi grūti uzkāpt, šausmīgi grūti noturēt līdzsvaru, un lai gan oficiālā dirtsurfer.com mājas lapa apgalvo, ka katrs lunis to var iemācīties pusstundā un pat 15 minūtēs, ar mani instruktors noskrējās savu stundu putās (apmācība izskatās tā: es uzkāpju uz dēļa, kuru pietur instruktors, lai es nenoripoju no kalna, tikmēr es mēģinu atrast savu līdzsvara centru starp abiem riteņiem, tad viņš novāc kāju, dēlis sāk ripot, es nelaižu vaļā instruktora roku, piedurkni vai plecu, vai ko nu esmu sagrābusi, un viņš dabū skriet man līdzi visu ceļu ar kājām. Man liekas, ka viņš bija maķenīt manī vīlies). Kopumā es nobraucu dažus desmitus patiešām skaistu metru brīvā planējumā starp Jūrmalas priedēm un zirnekļu tīkliem, pavisam lepna un sajūsmināta par sevi, bet visbeidzot atdauzīju celi un kapitulēju. Un pēcpusdienā man sākās tādi krampji kājām, ka tik turies.
Braukt ar samokatu bija vieglāk, imho. Bet ar šo - neapšaubāmi stilīgāk. Garāmejošā tauta arī bija sajūsmā.
Četras ar pusi zvaigznes no piecām, atlikusī puse - ja iemācīšos braukt.