Man šausmīgi patīk masēt. Ņurcīt, bužināt, knaibīt, glaudīt un spaidīt, paijāt un bakstīt, es ar to vien varētu nodarboties no rīta līdz vakaram, un no vakara līdz rītam. Man nav nekādas profesionālas izglītības vai pieredzes masēšanā, es to nekad neesmu mācījusies un pati uz profesionālu masāžu beidzamo reizi biju pirms gadiem desmit. Bet masēt man patīk tik ļoti, ka es nevaru iedomāties nevienu cilvēku, kuru es negribētu masēt. Tiešām, nevienu.
Mans maigums laikam ir kaut kāds pilnīgi fizisks. Tikai rokās un kustībās. Un absolūti mēms.
Bet tagad es to visu stāstu, jo man šausmīgi sāp spranda, un no sprandas sāp gan visa mugura, gan galva, lai gan varbūt, ka es to tikai iedomājos, varbūt secība ir pavisam citādāka, varbūt patiesībā vispirms sāp mugura vai galva, un spranda tikai pēc tam, bet es nelaimīgi vazājos pa māju, un gaidu, kad mājās atnāks Dārgais, un izmasēs mani. Masēt pašam sev starp lāpstiņām nav sevišķi ērti.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |