Pirms kāda laika kaut kādā sieviešu žurnālī pamanīju rakstu par uzticību. Atceros, ka toreiz nodomāju, ka es par tādām kategorijām vispār nedomāju - preparēt attiecības ārā pa sastāvdaļām un teorētiski svērt katra sāls grama nozīmīgumu putras garšas īpatnībās nav mana mīļākā nodarbe.
Bet pēc tam es padomāju tā -
Man ne pārāk patīk apgalvojums, ka cilvēks pēc būtības ir poligāms. Nu, jūs zinat, visi tie tekstiņi, ka visi dzīvnieki ir poligāmi, monogāmija - tas ir pret dabas likumiem, augļojoties un vairojoties, piepildiet zemi, pofig ar ko, monogāmija ir neiespējama, liekulīga un neatbilst cilvēka patiesajām vēlmēm, etc etc.
Pirmām kārtām, tas ir stipri vienkāršots un visai neprecīzs apgalvojums. Ne visi dzīvnieki ir poligāmi. Ja palasa to pašu Lorencu, tad kraukļi savu partneri atrod vēl pirms dzimumnobriešanas perioda, kad teorētiski pēc tā nav nekādas vajadzības, un nodzīvo ar viņu visu mūžu, līdz nāve šķir - un kā apgalvo Lorencs, dzīvojot kraukļi visai ilgi. Pats Lorencs, kas par kraukļiem interesējās ne pirmo dekādi, apgalvoja, ka esot redzējis tikai vienu šķirtu krauklību, pardon, laulību kraukļu vidū. Vispār Lorenca gabali par kraukļiem ir tik sirdi plosoši, ka tos varētu lasīt zagsos, sveicot jaunos pārus.
Protams, ne visi zvēri uzvedas tik tikli. Daudzi tiešām satiekas ar pretējo dzimumu tikai uz parošanos, daudzi dzīvo baros un nododas daudzsievībai, bet citi (citas) partneri pēc pārošanās vispār apēd. Katrai sugai ir savs uzvedības modelis un savas "patiesās vēlmes".
Taču attiecībā uz cilvēkiem joks ir tāds, ka nav iespējams runāt par vienotu cilvēciskās uzvedības modeli. Cilvēki neuzvedas kā vienas sugas dzīvnieki, viņi uzvedas atšķirīgi - dažs kā krauklis, dažs kā lauva vai balodis. Vēl vairāk - pat viens un tas pats cilvēks dažādos savas dzīves laikos var uzvesties gan kā dievlūdzējs, gan kā kāmis, gan kā kaujaszivtiņa.
Līdz ar to man liekas, ka monogāmija - un uzticība kā tāda - ir pilnībā iespējama. Un iespējama pa visas dzīves garumā. Gluži tāpat kā poligāmija.
Pats galvenais laikam tomēr ir atrast savu īsto sugu.
- Man ir 24 gadi, un es gribu bērniņu.
- Man arī 24, un es gribu jaunu ledusskapi.
(no http://klab.lv/users/courtisane/296
Man ir 24 gadi. Un es gribu zināt, ko tu gribi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |