Kaut kad nesen cibā atradu tēzi, ka "daudziem puišiem skaistas meitenes uzrunāšana ir kā kliegšana morgā - it kā zini, ka nekas par to nebūs, bet vienalga bailes..."
Vispār ar šausmīgo daudz ko šajā dzīvē ir kā ar kliegšanu morgā. Un tās bailes, tās bailes. Ka nepaspēsi, ka nogulēsi, ka nezināsi, nesapratīsi un neizdomāsi, ka būsi dumjāks un nesmukāks, un zemākā vietā. It kā jau nekas nebūs, galvu tokš neviens nost necirtīs, un visticamāk, visi tie pasākumi jebkurā gadījumā ir tikpat bezjēdzīgi kā bļaustīšanās morgā, pilnīgi neatkarīgi no rezultāta.
Bet bail. A ja nu?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |