Kopš aizbrauca ezic, neviens frizieris nav mani frizējis vairāk kā vienu reizi. Tagad es pat nemēģinu uzsākt kādas saviesīgas sarunas, tāpat skaidrs, ka mēs vairs nekad netiksimies.
Taču šodien mani pārsteidza. Kad no matiem bija izmazgāts balinātājs un, pēc maniem aprēķiniem, pienācis laiks likt krāsu, es ielūrēju spogulī un secināju, ka mati ir koši sarkani. Kā Disneja nāriņai no multfilmas. Nez, lai no viena blonda toņa dabūtu citu, kāpēc tevi pa vidu vēl nokrāso sarkanu? Tas esot pigments, "lai krāsa labāk turās". Mūsdienu friziermāksla, līdzīga kā dzeja, kļūst sabiedrības masu plašākajiem slāņiem aizvien mazāk saprotama.
Bet vispār frizēšanās man, atšķirībā no dzejas plašajām tautas masām, ir obligāta. Izpētot starpfrizieru posmā krietni ataugušās matu saknes, secināju, ka 24 gadu vecumā esmu sirma kā vecs suns. Nekādi ne atsevišķi sirmie mati, ko var izraut no rīta vannasistabā pie spoguļa - ja es sākšu raut ārā savus sirmos, man maz kas uz galvas paliktu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |