Beidzamo dienu laikā es ik pa brīdim iedomājos par nesodāmības apziņu.
Piemēram, cik kaku mētātāju būtu praida laikā, ja būtu skaidri zināms, ka par katru kaku ments tev iešaus ar steku pa nierēm. Varētu pat norunāt tā - tu vari metāties, klapēt un spļaudīties pēc sirds patikas, bet par to tev pēc tam iekrauj. Man domāt, interesentu būtu stipri mazāk, un daļa ar visiem saviem maisiņiem mājās dotos jau kā pavisam rāmi ļaudis.
Tā kā atliksim nu sarunas par drosmi. Kāda var būt drosme situācijā, kur tu citiem soli to, ko pats nevari izturēt.
Vispār man jau sen bija aizdomas, ka veģetārieši ir visasinskārīgākie cilvēki pasaulē. Es neesmu ēdusi gaļu divas dienas - pārāk arī negribas, toties rezultāts na lice - sāk parādīties izteikti vardarbīgas noslieces.
Bibliotēkā paņēmu palasīt Līroju, domāju, nu, varbūt tur par seksu un vardarbību būs, un par šausmīgām bērnības traumām, bet viņš ir tik gaudulīgs, ka tādu pat ēst slinkums.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |