Trīs stundas miega naktī, un vesela kaudze pārdomu.
Par to, ka pusvienos naktī ierodas bariņš vareni apdzērušos kungu, un sāk klārēt, cik talantīgi, varētu pat teikt, multitalantīgi, tai cibā daži no virtuālajiem virsaišiem. Un par to, cik smalkas parodiju viesisrādes pa krogiem sniedzot, atdarinot dažādus personāžus. Viss tiek izrādīts un atainots, var teikt, pat lomās un iedvesmas dēļ pa vairākām reizēm, neskatoties uz publikas - tb manis - acīmredzamo un ausīmdzirdamo neatsaucību šai tēmai - ir daži cilvēki, par kuriem es vienkārši nevēlos dzirdēt nekādas parodijas. Viss. Punkts diskusijai. Bet kuru gan interesē mans viedoklis!
Man uznāca tādas dusmas. Sēž te manā sasodītajā virtuvē, dzer manu sasodīto šņabi, pīpē manas cigaretes, guļ manā guļammaisā un ar lielu blīkšķi pa ciešākam nomiedzim krīt ārā no manas gultas - bet cik kruti, cik visi kruti, dirs nav ko pasūtīt! Un kur nu vēl visi tie multitalantīgie!
Bet pārdomas tādas - manuprāt, es cenšos būt pret cilvēkiem laba. Vairumā gadījumu es cenšos viņus saprast, izturēties tā, lai nebūtu gluži nepatīkami, un tā tālāk. Un jā, jā, es zinu, ka tiem, kas apvainojās par visiem niekiem, nākas pavadīt vecumdienas pilnīgā vientulībā, vien sunīšu, kaķīšu un istabas augu kompānijā.
Bet visu nakti tā arī nevarēju iedomāties nevienu iemeslu, kādēļ tas būtu sliktāk nekā nepārtraukti meklēt neesošas pērles mēslu čupā, ko kāds liek tev uz galvas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |