Beidzot veltīšu vienu sašutušu pukstu visiem saviem pudeles brāļiem. Piektdien, kad es pēc nez cik ilga laika gribu aizvilkties uz krogu, neviens nav dabūnams. Un šodien viņi ar vairs nav dabūnami, jo dažs labs jau (!!!) pamanījies atlūzt. Kas tie par šmurguļiem!
Vispār beidzamajās dienās man šķiet, ka ievietošu sludinājumu internetā: "Meklēju draudziņu saturīgai atvaļinājuma pavadīšanai. Seksu nepiedāvāt" (te nu mana fantāzija parasti arī beidzas. Ej nu sazin, kā lai lakoniski noraksturo visai miglaino potenciālā draudziņa tēlu, kā arī tās daudzās priekšrocības, ka viņš vai vēl labāk - viņa - iegūs manā personā).
Mums ar dārgo ir viena visai specifiska aizraušanās - filmas, kuru nosaukumos ir vārdi "from outer [outta] space".
Līdz šim mūsu kontā ir "Gay niggers from outta space" (visai labi atceros, kā iekārtojos pie datora ar asiņaino mēriju un marcipānu, un deklarēju, ka jutīšos ļoti vīlusies, ja nesagaidīšu pirmo geju seksu pirms būšu apēdusi trešo daļu marcipāna. Diemžēl vienīgā erotiskā aina šajā filmā ir skats no laimīgās zemes, kur citplanētieši-geji-nigeri beidzot ir iznīcinājuši visas ļaunās sievietes, kamēr atbrīvotie vīri pārlaimīgi plunčājas baseinā un maigi šļakstās ar ūdeni) un "Clown killers from outta space" (tiešām ļoti interesanta filma, tik pilna ar stereotipiem, cik vien iespējams. Visas šīs atpazīstamās klišejas - divi labie puiši, kas saķildojas, bet salabst tikai briesmu priekšā, ļaunais krīt par upuri saviem nedarbiem, utt, bet vairāki skati vizuāli sasodīti iespaidīgi).
Vakar tām pievienojās "Plan 9 from outer space" - pilnīgs sviests paša sviesta meistara Eda Vuda melnbaltajā režijā. Nekādas notikumu loģikas, idiotiski un pilnīgi tukši dialogi, naivi specefekti - nav brīnums, ka Eds izskatījās naivs jau 1957. gadā.
Bet pats jocīgākais, ko secini, skatoties trashu - jo vairāk trasha tu noskaties, jo vairāk saproti, ka tā robeža, kas to šķir no citiem kino žanriem, ir aizdomīgi šaura.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |