Ievads: Šodien aiztesām uz "Mežakaķiem". Divas stundas kāpelējām, līdām, karājāmies, laidāmies un svīdām pa virvēm, stieplēm, šaubīgiem dēlīšiem un citiem atrakcioniem kā īstākie action filmu varoņi. Baigi forši. Man visas tās jostas un drošības aksesuāri piestāv.
Konflikts nr 1: trīs histēriķi un viens egoistiņš ir visai pabaisa kompānija ekstremālajām izklaidēm. Divu stundu laikā visi pagūst sakliegt cits uz citu, sakašķēties un apvainoties. Tiesa, pēc tam pagūst arī mazliet uzpīpēt vai uzēst saldējumu (atkarībā no vecuma, veselības stāvokļa, ķermeņa konfigurācijas un nosliecēm), nomierināties, atpūsties un salabt.
Konflikts Nr2: Daži tūristi ir vienkārši pelnījuši zaru acī. Piesienās Jūsu sparīgajai kompānijai tāds čirkains, nevalodā runājošs murmulis, velkas cm aiz Jums, ignorē jebkādus drošības noteikumus un dara to ar tādu idiota pārliecību, it kā visam tieši tā būtu jābūt, un ka viņš būtu ļoti jauks, tā uzvedoties.
Piemēram, pats vienkāršākais noteikums - uz katras šķēršļu joslas var atrasties ne vairāk kā viens cilvēks. Šķēršļu joslas piemērs - t.s. "tiroliešu nobrauciens" - brīvais šļūciens pa visai garu drāti no liela augstuma pa slīpo uz leju, finišējot lielā tīklā. Tīklā ir jāieķeras, jānostājas kājās, tad jāataķē sava drošības josta un jārāpjas zemē. Iedomājieties manu milzu pārsteigumu mirklī, kad ceļos kājās, lai tiktu pie savas troses, šis pļurdaks nekontrolējamā ātrumā ar visu savu potenciālo un kinētisko masu šļūc man tieši virsū. Bravo. Neko stulbāku laikam vispār izdomāt nevar.
Tikko kā ieķēros tīkla malā un man gar degunu nozibēja viņa kājas, es nodemonstrēju visu savā CV ierakstīto svešvalodu zināšanas, sevišķi izceļot prasmes necenzētajā leksikā. "Niht ferštēn, niht feršten", viņš murmina, karādamies tīklā mazliet zem manis. Neko sev, niht ferštēn. A man ta dzīvot gribas!!!
Un tam sasodītajam pimpim pa apakšu vēl vazājās divi tulki - DIVI TULKI, bet vai viņi nevarēja viņam iztulko šādus sīkumus?
Toties šovakar Dārgais mani apmācīja, kā ir "mērkaķa pimpis" vāciski. Tas tev priekšdienām, viņš bažīgi teica.
Konflikts nr 3: fotogrāfa sāpes. Šis temats, bez šaubām ir plašs un cēls, bet tā būtība izklāstāma īsi - ja tu safotografē visus apkārt heroiskās un vilinošās pozās, veltot šai nepateicīgajai nodarbei katru iespējamo atpūtas mirkli, beigās tu paliec neiemūžināts un tev pat nav nevienas bildes, ko plastmasas rāmī uzlikt uz kamīna vai rādīt absolventu salidojumos. Un galu galā, neviens cits taču vispār nemāk fotografēt. Vismaz tā, kā vajag!
Nobeigums: Mēs izdzīvojām. Mēs noteiktu izdzīvotu arī vēl vairāk.
Un mums tas patika.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |