10:09 pm
Ziņas reizēm mēdz sakārtoties tik viedā secībā, ka bail:
Brīžiem Ciba ir psihoterapijas senass, bet brīžiem - vienkārši trako nams.
Šodien braucu garām Latvijas Nacionālajam Teātrim. Kad pamanīju, ka virs ieejas uzkārts liels uzraksts "Baltcom", man gandrīz acis no orbītām izvēlās, pardon par neliterāro teicienu. "Latvijas Nacionālais Teātris Baltcom" - tas skan lepni. Tas skan piemēroti vietai, kur kādreiz tika proklamēta neatkarīga Latvija.
Saucās - iepirkos.
Divas ceļojumu zobubirstes, divas mazās zobupastas, ziepes, šampūniņš, dienas krēmiņš, kosmētikas noņēmējs mazmazītiņā pudelītē, pavisam niecīgs dezodorants, īpašs līdzeklis roku mazgāšanai bez ūdens, odu un ērču atbaidītājs, smēre odu sakostajiem, ziede sastieptajiem un pārpūlētajiem, ziede brūču dezinfekcijai, zāles pret galvassāpēm, vēdergraizēm, sirds vājumu, dažādu izmēru plāksteri, divi maisiņveidīgi lietusmēteļi, lukturis, baterijas un trīs pāri zeķu.
Kā sauca to filmu, kur Makolijs Kalkins tēloja superbailīgo puisīti, kas pat no mājas uz skolu brauca tikai ķiverēs un drošības siksās paslēpies? "Grāmatu pavēlnieks"? Nu, tas ir par mani.
( ... tālāk ... )
Ziņas reizēm mēdz sakārtoties tik viedā secībā, ka bail:
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
