Brīžiem man liekas, ka katram cilvēkam dzīvē ir vismaz viena iespēja saskatīt, kāda būs viņa nākotne.
Jo lai gan mani nekādi nevar uzskatīt par reliģiozu cilvēku un lai gan es neticu nekādām ezotēriskām gudrībām, reizēm man tomēr liekas, ka patiesībā visa informācija par nākotni ir pieejama tagadnē. Klusībā man liekas, ka visa informācija par rītdienu pavisam skaidri un nepārprotami pastāv jau šodien, tā eksistē kaut vai kā bezgalgaru seku un likumsakarību ķēžu veidā. Teiksim, ja palasa avīzes pirms ES referenduma, var redzēt, ka cilvēkus uztrauc cenu celšanās, īpaši Latgalē, un tad nav jābrīnās, ka vienu jauku dienu Rēzeknē ir izpirkta visa sāls, jo paklīdušas baumas, ka tagad tā maksāšot briesmu naudu. Un tā tālāk, un tā tālāk. Viss ir pieejams, ja vien to prot saskatīt, lai gan saskatīt, protams, ir ārkārtīgi grūti, gandrīz neiespējami. Tas prasa milzu piepūli un koncentrāciju, un gandrīz neticamu veiksmi varbūt, bet varbūt vismaz reizi dzīvē tas varētu izdoties katram?
Un man vienmēr ir bijis bail palaist garām to brīdi, kad es varētu saskatīt savu nākotni. Kad es varētu saskatīt, kur es pati virzu savu dzīvi - runa pat neiet par kaut kādiem augstākiem spēkiem vai ko tādu.
Iespējams, šo apjausmu es saistu ar pieaugšanu. Man vienmēr ir bijis bail novecot, un tā arī nekad nepieaugt.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |