Visur pasaulē to vien dzird kā Da Vinči kods, Da Vinči kods - grāmatas, filmas, ugunskuri, miljoni, slepenas organizācijas un noslēpumaini vispasaules harmonijas likumi....
Toties tagad pienācis latviešu Da Vinči kods - ja neticat, izlasiet šodienas gaviļnieku "Margots" no otras puses! Domājat, tas nejauši?
Tagad man ir kauns.
Patiešām.
Toties es vismaz esmu maģistrs. Pat tad, ja esmu histēriķe, kas nespēj izvērtēt ne savas darbības, ne to sekas un realizācijas atbilstības, es toties vismaz esmu maģistrs.
Nu, un tagad man jāiet glābt, ko var, jo tā ir tikai puse no maniem šīsdienas gandiozajiem plāniem.
Man ir viena samērā pārbaudīta un iedarbīga recepte, derīga gandrīz visām dzīves situācijām - sākot no viegla apmulsuma par personisko stulbumu līdz dziļām šausmām par iesprūšanu zebras ne-baltākajā pusē. Tie ir "Pīrāgi". Jā, jā, ir tādas mazas kafejnīcas starp tirgu un centru, tur ir pāris neizmantoti spēļu automāti, daži galdiņi un stāvletes, aiz stikla - visādi pīrāgi, kā jau solīts, un bufetniecei bez maz vai mežģīne matos.
Nu, un šajos "Pīrāgos" noteikti vajag paņemt kakao - un ne jau kaut kādu paciņu draņķību, bet to īsto, lielos bunduļos maisīto, ar cukuru, kā padomju laikos. Garšo tas arī precīzi kā no bērnības, tāds mežonīgi salds.
Bet visas apskaidrības par dzīves negrozāmo gaitu un manu absolūto un pat līksmo padevību tai mani ir pārņēmušas tieši strebjot šo pašu kakao.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |