Sveiki, mīļā dienasgrāmatiņa,
šis ir mans dīvāns, un te es mazliet pačurāšu. Ir palikušas nepilnas divas diennaktis līdz maģistra darba nodošanai. Un manī ir nostiprinājusies pārliecība, ka bakalaura darbs man bija labāks. Kas ir pats smieklīgākais, tas bija arī garāks. Un bakalaura darbam es secinājumus nepārrakstīju priekšpriekšbeidzamajā vakarā, ar sajūtu, ka tāpat tas viss no pirksta izzīsts. Un vispār, cilvēki piedzimst gudri, bet pamazām dzīves laikā deģenerējas.
Turklāt pēc visiem žanra likumiem man ir piemetušās grandiozas iesnas un drausmīgs klepus (protams, mūžīgajā komplektā ar temperatūru, galvas un dažu labāk attīstītu muskuļu sāpēm). Un nekādas zāles vienkārši nelīdz. Vārdu sakot, klasisks "ja ārstēsies, slimosi septiņas dienas, ja neārstēsies - nedēļu".
Un visbeidzot - pat tad, ja es izdzīvošu un man ieliks četri maģistrā, darbā mani tāpat samals desās.
Beidzamajā laikā manī aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka dzīve ir tas, kas paiet, kamēr es kaļu citus plānus.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |