Jocīgi. Nāk pavasaris, un aizvien mazāk gribas muldēt un kricelēt, bet vairāk bildēt.
Es beidzot atkal ielieku somā fotoaparātu, lai tas visu laiku būtu pie rokas, ja nu kaut kas labs, lai var iemūžināt, vai, lai var saglabāt uz visiem laikiem un paņemt līdzi - putnus krastmalā, atkāpušos ūdeni un vīrieti, kas tik mierīgs un skaists sēž zem koši zilām pavasara debesīm un dzer alu. Es beidzot ielieku somā to pašu fotoaparātu, par kuru visu ziemu maksāju līzingu, lai tas netraucēti stāvētu plauktā un putekļotu, jo nekas ne fo to gra fē jas. Bet tagad ir pavasaris, un ir jābildē viss pēc kārtas.
Jocīgi tas ir arī tādēļ, ka bildēt gribas - a kur to visu sabildēto likt, nezinu. Cibā jau nu nē, tas nu gan ir skaidrs.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |