Vakardienas secinājums:
naudu pelnīt ir ļoti grūti. Un tērēt ar nav īpaši viegli. Piecas stundas pa veikaliem un divas vizītes pie acu ārstiem ir mazliet pasmagi (NB - Acu ārstus es neieredzu vēl vairāk par zobārstiem, lai gan pie zobārstiem esmu pavadījusi ļoooti daudz sāpīga laika, kas dziļi iesēdies man atmiņā. Taču bezcerīgā blenšana miglainajās tabulās ar visādiem burtiem man vienmēr liek justies kā divnieku karalim, kas nav iemācījies stundu. Un man kā cilvēkam, kas bijis teicamnieks jau ļoti garus gadus, šīs sajūta galīgi nepatīk).
Toties tagad viss man ir/būs - jaunas brilles, jaunas lēcas, jaunas džinsas, jauni svārki - ar mežģīnīti (varēšu iet uz Rīgas Jauno teātri, he-he) -, un miiilzonīgs, tiešām miiilzonīiigs koši zaļš gredzens.
Šodienas secinājums nr 1:
Pēc tādas iesildīšanās protams, pat slēpošana ir tīrais nieks.
Secinājums Nr2:
Reizēm es uzvedos kā Ķirsēns no "Sīpoliņa piedzīvojumiem". Ķirsēns, kā zināms, bija mazs grāfs, kas dzīvoja lielā pilī un bija diezgan vientuļš, un viņam bija tādas biezas, stipras brilles. Ar savu tuvredzību viņš sadzīvoja visai asprātīgi - kad Ķirsēns skatījās kādu filmu, kas likās pārāk briesmīga, viņš vienkārši noņēma brilles. Un uzlika tās atpakaļ tikai tad, kad briesmas bija garām.
Man pašai par pārsteigumu, izrādījās, ka reizēm es uzvedos precīzi tāpat - kad man gadās iekāpt sabiedriskajā transportā, kur manu acu priekšā iznirst kāda ne visai tīkama, bet absolūti pazīstama mugura, es apsēžos dziļāk stūrī un noņemu brilles. Galvenokārt gan tāpēc, ka bez brillēm izskatos smukāka (vismaz, kamēr nav uztaisīti jaunie okulāri), bet arī tāpēc, ka īpašas vēlmes skatīties uz to, ko redzu, man nav.
(Tas gan varētu būt skats pa rubuli, jā, es apzinos.)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |