A, un vēl - ik pa laikam man jautā, vai mani neuztrauc tas, cik īsa esmu. Es parasti ļoti pabrīnos un saku, ka nē, patiešām - esmu labi pielāgota pārapdzīvotības apstākļiem, neaizņemu daudz vietas un labi izskatos blakus gandrīz jebkuram vīrietim, neatkarīgi no viņa paša garuma un kompleksiem šajā sakarā. Bet lielākoties es par to pat nedomāju, es vispār nejūtos īsa vai maza - es jūtos normāla. Es par to nekompleksoju un nejūsmoju, es par to nedomāju vispār.
Toties šonakt es redzēju, ka esmu gara. Apskāvu kaut kādu jaunekli, un man viņš bija līdz zodam. Un es jutos tik drausmīgi smieklīga!
//Ne velti mans tēvs kādu laiku pa jokam attīstīja ideju, ka derētu noorganizēt konferenci un sapulcēt tur visu mazo - pašus mazākos cilvēkus, mazākās lietiņas, to izgudrotājus un lietotājus, mazākos zvēriņus un citus sīkumiņus. Un nosaukt to visu par "Small ir beautiful".
Iespējams, man nevajadzētu par to runāt, bet es tomēr painteresēšos - vai tiešām cilvēki manā friendlistē ir tik reliģiozi, vai arī gavēnis vienkārši piepeši kļuvis stilīgs, un ar Kristus ciešanām tam nav nekāda sakara?
Esmu laimīgs cilvēks - pienākusi nauda par haltūru. Kas nozīmē, ka tagad plānoju iet uz veikalu un iegādāties jaunas, smukas brilles. Optiskās. Un, iespējams, arī slēpotāju.
Lai veikalos būtu labi informēta, paskatījos internetā, kas tur atrodams par šo tēmu. Un atradu tādu padarīšanu kā "Briļļu klubu" http://brilles.times.lv/index.html
Jāsaka, ka pat skatoties ar vecajām brillēm, man bija skaidrs, ka šī lapa izskatās pēc uzdevuma "atrodi 10 stulbas pareizrakstības un stila kļūdas": "trīsstūrveidīga seja", "gaišmaši", "šausmīgi daudz stilu" un "līdzpaņemtie pažiņas". Un tas viss zem saukļa: "Runājot par briļļu modi, pats svarīgākais ir tas, ka brilles tevi nedrīkst padarīt par briļļainu cilvēku."
???
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |