Vakarvakars bija burvīgs - kas var būt labāks par trim lieliskiem vīriešiem, veseliem trim Lieliskajiem Vīriešiem, kas nikna kaķu kora cienīgās balsīs no visas sirds, dvēseles un plaušām auro līdzi Dženisai Džoplinai: "Ouuuuuuu, beeeeeibeeeeeeee!"
Un vispār man liekas, ka vajadzētu uzrakstīt stāstu par cilvēku, kas iet ciemos. Viņš (vai viņa, tas nu šobrīd nav svarīgi) iet ciemos pie draugiem, draugi dzīvo daudzdzīvokļu namā centrā, vispirms jāieiet smalkā, spoži apgaismotā veikalā, jāiziet tam cauri, un uzreiz ar rāvienu jānonāk tumšā un briesmīgā kāpņu telpā. Jāuzkāpj augšā pa trepēm, baidoties no pelēm, jāmin, uz kuru stāvu tad īsti vajadzēja tikt, visbeidzot jāatver vienas durvis un jāiet iekšā. Priekšā ir neatkarīgā kino klasikas cienīgs garumgarš, ļoti augsts un diezgan patumšs gaitenis ar daudzām jo daudzām durvīm. Un tad pēc izjūtas ir jārauj vaļā pirmās, kas liekas īstās. Un tad otrās, un trešās, un ceturtās. Tur varētu sanākt vesels romāns, man šķiet.
Un beigās viņš (vai viņa, kas šobrīd galīgi nav svarīgi) nonāk tieši tur, kur vajag - beigas ir laimīgas, jo man tā gribas. Un vakars ir burvīgs. Paldies :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |