Un vēl es varu izstādtīt, ka rīt man darba dēļ jābrauc uz bez4pieci māju. Beidzamajā reizē, kad tur biju, bija agrs rīts, un man bija tikšanās ar vienu vecu, varen mundru vīru un gausāku jaunu vīrieti, kas daudz klusēja un mazliet stostījās. Vispirms viņi piedāvāja kafiju. Es teicu "jā, paldies". Tad konjaku. Bija deviņi no rīta, pirmais septembris, un es visai izbrīnījos. "Tieši tā arī vajag," priecīgi paskaidroja večuks. "Konjaku vajag dzert no rītiem, lai vakarā var iet mājās jau skaidrā. Nu, tad kā?". Jāatzīstas, ka es nokautrējos.
Bet rīt man kāds konjaciņš kā reiz noderētu.
Paliec sveika, mazā, zaļā Šīras ieleja.
Es atgriezīšos, kad gredzens būs iznīcināts.
Mīliet viens otru un nerakstiet sliktus pukstus un komentārus ne cits par citu, ne par mani. Man patīk, ka ciba ir tāds draudzīgs pionieru ugunskurs.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |