Kaut kas sirreāls. Aizveru savus darba dokumentus, un taisos doties uzdzīvot, kad pēkšņi man virs galvas atskan sparīga klaviermūzika un koris, kas skaisti daudzbalsīgi kaut ko dzied, šķiet, skaidrā latviešu valodā. It kā es pēkšņi atrastos kādas skolas pagrabā, nevis Ķengaraga daudzdstāvu betona blokmājā. Vai it kā Kāds Tur Augšā vēlētos mani mazliet draudzīgi uzmundrināt.
Var jau pieņemt, ka tā ir tikai plate, bet virs manis dzīvo nelatviešu tautības narkomāne, un koris ar klavierēm viņas muzikālajā gaumē būtu nebijis un mazticams izrāviens. Turklāt kāda laika izjūta! Kāds takts! Kāds simbolisms, tuvs un saprotams katra darbarūķa sirdij!
Šovakar - Genesis.
Rokzvaigznes tomēr ir sasodīti laimīgi ļaudis. Un es esmu sasodīti laimīga, viņus klausoties.
Jesus, he knows me.
( ... tālāk ... )
Lieciet rokas uz ekrāna, nolādēts!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |