Reizēm gadās tādi cilvēki - nu, tādi kā tā viela, flaberis vai galerts, nezinu, kas, tāda ļumīga, bet kompakta. Tu pabaksti viņu ar pirkstu un viņš sāk tā klusītiņām viļņoties uz visām pusēm, drebēt, kratīties, šūpoties un īdēt, tā vieglītiņām, bet neapturami, un tev atliek nekas cits kā izvilkt pirkstu, noslaucīt to salvetītē, nopriecāties, ka neiekāpi, atkāpties un mukt, pirms tas no želejas nav pārvērties centrifūgā. Nu, reizēm gadās tādi cilvēki-puņķi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |