Jaunais Gads sākas piecos no rīta, kad tevi pamodina satraukta čabināšanās, grozīšanās un tusnīšana. Tu atver acis un redzi, ka tavā istabā mēģina iekārtoties jauns, garš, skaists un ļoti piedzēries metālists. Kad viņš galu galā ir saliecies, saspiedies un iekārtojies starp skapi un divriteni, zem radiatoriem, tad starp kājām viņam atrodas gumijkoks.
Tu histēriski smejies kādas 5 minūtes. Galu galā izkāp no gultas, un izvelc augu jauneklim no stākles - katra neveikla kustība audziņu var nogalināt. Noliec podu drošā attālumā.
Joprojām ķiķinot, iekāp atpakaļ gultā. Ielien guļammaisā. Aiztaisi acis. Apskauj ķiķinošo miļoto cilvēku. Gulta ir tik šaura, ka gulēt tajā bez coitus ir praktiski neiespējami.
Metālistam sāk zvanīt telefons.
Nolādēts, tu nodomā, ir pieci no rīta. Kurš gan var būt tik stulbs. TIK stulbs.
- Matainais, slēdz laukā! - Tu bļauj. - Slēdz laukā telefonu, jeb es tev speršu pa seju! Tā kā tu guli uz zemes, tā atrodas ļoti izdevīgā augstumā!
- Es jau izslēdzu, - miegaini murmina metālists.
Telefons turpina zvanīt.
Ir sācies Jaunais Gads.
Viegli iereibis vīrietis, tērpies zaļā frotē halātā, skatās "Pērku Jūsu vīru".
- Mani gan neviena šovakar šitādā paskatā nepirktu, - viņš skumji saka. - Pat izsolē ne.
Es sparīgi griežu kartupeļus un skaļi prātuļoju:
- Nu, varbūt kādā labdarības izsolē?
Viņš skaļi smejas.
- Nu, varbūt vienīgi labdarbības izsolē, - viņš visbeidzot caur smiekliem izdabū. - Ja nu vienīgi labdarbības izsolē.
Un par to es viņu tik ļoti mīlu, ka pirktu. Par jebkuru naudu. Izsolē vai ārpus tās, Ziemasvētkos un visos citos laikos.
Un šogad es vienkārši gribu veltīt vairāk laika sev. Jā. Es gribu justies labi.
Jaungada naktī sazvanījos ar mājām. Jocīgi, ka saku - mājām, jo es tur nekad neesmu dzīvojusi. Tur dzīvo mani vecāki. Es sazvanījos ar tēti, un viņš teica - meitiņ, viss, ko tu esi pa gadu sadarījusi (es parādīju viņam sarakstu ar paveiktajiem darbiem), ir labi un pat satriecoši lieliski, brīnišķīgi, tu esi satriecoša meitene, bučas, bet nedari vairs tā. Tas tev ir par grūtu. Dzīvo vairāk sev. Velti laiku sev.
Un tieši to es gribētu darīt. Justies labi. Kaut ko uzrakstīt. Darīt ko gribu. Nedarīt neko, ja negribu darīt neko. Jā. Man daudz kas jāpavelk, darbs un studijas, un vecāmāte, un draugi, un radi, un pienākumi, bet es gribu justies labi. Gribu justies brīva. Ak dievs, ak visi dievi, kā es to gribu, kā es to gribu!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |