Šodien aptiekā pirms manis bija divas vecas krievu kundzītes, viena nekādi nevarēja vien saprast, ko viņai saka, visu pārprasīja, nekā nevarēja atrast, vislaik vilka no somas ārā jaunas un jaunas receptes, stāstīja par savu dzīvi, ilgi un dikti čammājās vārdsakot, otra tikmēr aizmugurē nepacietīgi trinās un gandrīz lēkāja, meklējot īsāku rindu. Beigu beigās tā, kas stāvēja pie kases, pažēlojās, ka viņai jau grūti, traki daudz gadu - veseli 86! Apslāpēju aizkaitinājumu un iekšēji nopūtos, sak, nu, ja, tas jau ir gan traki daudz. Bet lēkājošā kundzīte izrieza krūti un teica, ka viņai, savukārt, esot 85. Vau, es nodomāju.