09:55 am
Šonakt Mērsragā bija dabas rezervāts. Un klaiņojot pa priežainajām kāpām es piepeši uzdūros tāaadam skatam uz jūru, nu tāaadam... Ar milzu klintīm. Un briesmīgi dārgu vilcienu līdz jūrai - Ls 6 (a attālums - kāds kilometrs varbūt. Bet nokļūt līdz jūrai var tikai ar vilcienu...). Visi nopirka biļetes un aizbrauca, es paliku uz perona, briesmīgi apvainojusies.
Nekas, nekas, tas, kas manā galvā darās pa dienu, ir vēl jocīgāk.
Un tas, kas darās uz galvas, arī ir visai jocīgi, starp citu. Šorīt, piemēram, uzkrāsoju strīpiņas uz plaktstiņiem un nenokrāsoju skropstas, un tādai man tagad būs jāstaigā līdz nākamajai naktij.