Pēdējā grāmata, kas mani totāla aizrāva, ir Kolīnas Makkalovas "Pirmais vīrs Romā". Ārējie parametri pabaisi - 1100 lpp teksta (bez varoņu un viņu dzimtu saraksta uz trim atvērumiem, biezas skaidrojošās vārdnīcas un daudzām kartēm), no turēšanas vien rokas nogurst. Nemaz nerunājot par tādiem niekiem kā anotācija, kas absolūti nesakrīt ar saturu (pastāsts uz vāka mums, piemēram, sola stāstu par "bagāto, bet zemās izcelsmes sievieti Mariju", ar ko acīmredzot šifrēts grāmatas galvenais varonis, cienījamais konsuls Gajs Marijs). Bet es lasīju, muti atplētusi (grāmatu, ne jau anotāciju). Un man bija šausmīgi interesanti. Un mazliet vairāk kā divās nedēļās tas ir cauri. Briesmīgi žēl.
Man par mierinājumu - pavisam Makkalova ir sacepusi 7 tādus ķiegeļus, man vēl palikuši pieci.
// Lai gan, iespējams, tautas masas varētu nesaprast manu sajūsmu. Ne visi ir vienos naktī spējīgi priecīgi palēkties, atklājot, ka Fulvija bija Gaja Grakha mazmeita!