Veselības ministre Ingrīda Circene, blonda un skarba, lūkojas kamerā un saka, ka pie garājām rindām uz protezēšanu vainīga esot sistēma.
Aha, sistēma. Es visu zinu, es saprotu, es neesmu medicīnā gluži iesācējs. Sistēma ir tā parikte, kas ļauj tev pilināt zāles vēnā. Nu, ja esat kādreiz skatījušies policijas filmas, kur tiek sašauts kāds no varoņiem, un pārējie iet pie viņa ciemos ar ziediem un plīša lāčiem (sisīši, LOL), tad kritušajam varonim pie gultas allaž stāv tāds metāla statīvs ar caurspīdīgu maisiņu, kam piestiprināta caurulīte, tai savukārt adata, adata savukārt vēnā, un zāles lēni pil no maisiņa pretim savam mērķim - varoņa asisnritei. Vēl tur vienmēr stāv glīta medmāsa un biedri un biedrenes, kas tur izjustas runas, atjauno attiecības, vaino sevi notikušajā un kaļ atriebības plānus. Iekšā laužas satrakojušies pielūdzēji, zvana prese...
Bet nu atpakaļ pie lietas. Tātad, ja tev neizdodas dabūt protēzi, tad vainīga sistēma. Ja rinda ir ļoti gara, tad vainīgas ir daudzas sistēmas. Nevis lāči, puķes vai, pasarg Dievs, blondā Circene.
Un šis nu patiešām ir uztraucoši. Lai gan es neesmu filmu policists, man ir bijusi sistēma. Pat diezgan daudzas sistēmas. Tātad, protezēšana man nespīd. Ja sabruks esošie ceļi vai locītavas, varēšu svilpt un spļaut... Un vainot tikai pati sevi. Nu, un sistēmu, jā, protams.