Kurš putniņš agri ceļas, agri dabū pa knābi. Piecēlāmies ļoti agri (deviņos, vai varat noticēt? es lāga nevaru) un aizbraucām uz Līgatni, paskatīties "cūkas un vāveres". Vēl tur bija divi lūši, cauna, trīs lāči, skumīga lapsiņa, mundrs zaķis, divi ūpji, pūce, vairākas stirnas un aļņi un divi vilki, kas stipri izskatījās pēc suņiem ("suni no vilka atšķirt ir ļoti viegli," es teicu ģimenītei blakus, kas diskutēja par šo tēmu: "Ja aiz žoga, tātad - vilks. Ja šaipus žogam, tad, skaidrs, ka suns". Un daudzi daudzi pauguri šurpu turpu, trepītes, tiltiņi un nožogojumi ("vai negribi noiet pa to baļķi?" - "es nevaru iet pa baļķi. es tieši domāju, ka ja es sastiepšu kāju, es nevarēšu braukt, un mēs iestrēgim Līgatnē. Tāpēc pa baļķi iesi tu!") un milzīgs skatu tornis (nu, labi, nemaz ne tik milzīgs, bet mēs ar mīļo stenējām ilgi un sāpīgi, kamēr uzlīdām). Pēc tam paēdām Siguldas "Raibajā sunī", un braucām mājās.
Liekas, nekas daudz, bet diena gandrīz galā. Un šausmīgs nogurums. Sabrukšu dīvānā un vāji kustināšu pēdas.
Cūka - aiz lj-cut