Kad uzināju, ka man ne tikai uz bērēm Krustpilī piektdien jābrauc vienai pašai, bez 2. šofera, kā sākotnēji tika runāts, bet arī vēl vajadzētu "pa ceļam" aizbraukt uz Līvāniem un salasīt mācītāju, man uznāca visaptverošas, neslēptas panikas lēkme. Pamētāju rokas, pabļaustījos, ka vispār nekur nebraukšu, mani nervi šito netur, man mēdz mesties krampji kājā un niķoties mašīna, un tie vispār ir kādi simts kilometri pa virsu, un kāpēc tie citi nevar braukt uz Līvāniem, uzpīpoju, saskaitīju kilometrus, ievadīju precīzākas adreses, saskaitīju vēlreiz, uzpīpoju, nospļāvos un padevos.
Nu, ko, tad braucam. Uz bērēm. LOL.