Shelly - Post a comment

shelly

09:07 pm

Jautrākais, protams, sākās tad, kad nolēmu savas jaunās, skaistās bikses nodemonstrēt mammai. Drošiem soļiem iegāju viesistabā - pie vecākiem es allaž jūtos kā mājās, lai gan konkrētajā vietā nekad neesmu dzivojusi - novilku vecās džinsas, uzvilku jaunās, lepni pagrozījos... Un tad atvērās A. istabas durvis, un no tās iznāca kāds pievilcīgs, dredains jauneklis.
!!!
Vispirmām kārtām - "pievilcīgs" un "dredains" man vienmēr licies tāds oksimorons, kas realitātē vispār nav iespējams, bet te nu bija staigājošs piemērs, otrkārt, no A. istabas iznākt, manuprāt, varēja tikai un vienīgi A., un trešām kārtām, šodien zem visām džinsām valkāju pašus mazākos stringus, kādi vien manā skapī ir, tāpēc uz daiļo parādību blenzu, iepletusi ne tikai acis, bet droši vien arī muti.
Izrādās, ka A. šodien pieņem studentus mājās.
Ārprāts.