08:03 pm
Pirmajā vai otrajā kursā man vienu kursu lasīja A., un tolaik viņš visa cita starpā stāstīja par cilvēkiem, kas neiederas. Nu, vienkārši nekur neiederas. Neatceros, kāds bija stāsta mērķis, iecere noteikti nebija pārbiedēt jaunos censoņus, bet tieši tā notika, vismaz ar mani: kopš tā laika stāsts par neiederēšanos mani vajā ar neticamu uzstājību, tādu uzstājību, kas raksturīga tikai pa pusei aizmirstiem stāstiem. Nu jau tuvu pie desmit gadiem.
Šodienas bēda bija tāda, ka darba gandrīz nebija - bija tikai problēmas. Un es tur nekā nevarēju padarīt. Es centos, man nesanāca. Un es atkal sev izbiedēti jautāju: vai kaut kur vispār ir tāda vieta, kur es iederos?