![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
10:26 pm
Un vēl man nedod mieru tas jautājums par krūšturiem vs parandžām.
Kamī, liekas, bija aprakstījis, kā bērnībā pieķēris mājkalpotāju alžīrieti tīram māju bez parandžas. Sieviete kritusi šokā, un paslēpusi seju ar vienīgo, kas gadījies pie rokas - personiskajiem svārkiem. Viņai tas droši vien likās nejauks kompromiss - galvenais, ka seja paslēpta. Mazajam Kamī, savukārt, noteikti tika mācīts, ka pliku dibenu rādīt ir totāli nepiedienīgi. Tgaad šokā krita viņš.
Bet šovakar, zīmējot sev acu priekšā mazo kristiešu puiku un viņa kalponi ar paslēpto seju un pliko dibenu, es sāku domāt, ka varbūt viņas uzvedība ir jēgpilnāka nekā viņa uzvedība. Jo galu galā - sejas taču ir daudz atšķirīgākas nekā dibeni. Parādiet 10 dibenu bildes, tās būs pavisam vienādas. Parādiet 10 sejas, tās katra būs pavisam atšķirīga. Un ir taču tikai loģiski, ka cilvēks slēpj to, kas ir personisks, intīms. Kāda gan jēga slēpt to, kas visiem tāpat daudz maz vienāds!
Vai varbūt nē. Varbūt eiropieši slēpj vienādos dibenus, jo ir individuālisti. Viņi grib atšķirties. Viņi negrib līdzināties. Kamī kalpone uzmauc galvā svārkus, jo grib būt kā visi.