Shelly -

Mar. 3rd, 2011

09:21 pm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Pat trakākais, ka pilna liste ar sajūsminātiem ierakstiem par skaisto pavasari, par optimismu, par putniem gaisā un ticību sirdī, par martu un mīlu, gaismu un sniegpulkstenīšiem un īsiem svārciņiem, bet es nejūtu nekā, absolūti nekā no tā, man drīzāk aiz bailēm savelkas vēderā, kad es ieelpoju mazliet sasilušo gaisu, un saprotu, kādas šausmas, jau pavasaris, kā tā dzīve skrien, kā tā paiet tieši garām, garām vien.
Nu, atliek tikai cerēt, ka pēc brītiņa sasils vairāk, sasils tik daudz, ka es varēšu iet skriet, un ka tas klepus kādreiz beigsies.