Es "Melno Gulbi" uztveru kaut kā ļoti piezemēti, totāli psiholoģizēti: kā stāstu par to, ka bailīgu, kompleksainu un vainas izjūtas apsēstu cilvēciņu nevar varmācīgi uztaisīt par atbrīvotu, mežonīgu seksbombu. Ja no trusīša mēģina uztapināt lauvu, nekas labs tur nesanāks.
// paraksts - Jūsu Trusītis.
Un vairāk par notiekošo uz ekrānu mani biedēja mana blakussēdētāja: jauna dāma, kas visos šausminošākajos momentos tik spēcīgi salēcās savā krēslā, ka visa rinda nošūpojās. Iedomājieties, nodziest gaisma, skan drūma mūzika, gaiteņa galā - miglains, baiss tēls, un blakus atskan - BŪKš!!!! Tā patiešām var sākt raustīt valodu.