Tramvaju apstādina kontrole, kas lēnām tuvojas cauri pārpilnam vagonam. Darbojošās personas: Bezbiļetnieks, Bezbiļetnieka Sieva un Bezbiļetnieka Sievasmāte.
Bezbiļetnieks: Nu, tā. Ardievu, dāmas. Es kāpju ārā.
Sievasmāte: Nē, tā taču nevar! Samaksā sodu, un brauksim tālāk!
Bezbiļetnieks: Man nav skaidrās naudas. Kāpšu ārā, skaidrošos.
Sievasmāte: Nē, tā nevar! Kur tu tumsā un lietū? Mēs samaksāsim! Cik tas sods ir liels?
Sieva: Jā, cik liels?
Bezbiļetnieks: Pieci lati.
Sieva: Pieci lati?!? Tas ir šausmīgi daudz! Kāp ārā!
Sievasmāte: Nē, nē, jāsamaksā.
Brigās piecīti no maka izvilka Sieva, un Bezbiļetnieks ieguva kvīti uz Aināra Šlesera vārdu. Priekškars krīt, visi aizbrauc pretim mērķim.
Bet man sanāca lieli smiekli, ka Īstā Velnamāte reizēm tomēr ir nevis Sievasmāte, bet pati Sieva, kas ar aukstu sirdi reāli apsver iespēju izsēdināt vīru lietū un tumsā, lai mazliet ietaupītu, tā teikt - tikai mīļās ģimenes vārdā.