Raivis Dzintars izskatās tik ārprātīgi iemīlējies sevī, savā jaunībā, savā uzvarā, savā vienīgajā, neapgāžamajā patiesībā, savā īpašajā lomā, pat ne lomā, bet misijā, ka taisni bail.
Viņš pat nenojauš, ka ar šādu iemīlēšanos jau ir izkritis pārbaudījumā ar varu.