Par to, ka bļāviens, man apriebies loderēt, ejot pa gājēju ielu pie manas mājas, jo gājējiem vietas tur vairs principā nav vispār - visa iela ir kļuvusi par sasodīto bezmaksas stāvvietu. Dažreiz es aizveru acis, un sapņoju, ka eju pa gājēju ielu taisni un kur gribu - nevis kur varu, ejot starp mašīnām. Tad es atveru acis, un turpinu lavierēt.
Jā, neticami, bet fakts, bet arī gājējiem ir nervi. Un reizēm tie neiztur. Tas ir pārsteidzi, bet fakts.