Sensenos laikos ar vecākiem braucot mājās, šķiet, no brīvdabas Operas, ar tēti aizrunājāmies par dzīvi, vinš paklausījās, paklausījās un tad teica:
- A tu pa ūdens virsmu staigāt negribi? Vai ar piecām maizēm tūkstoš cilvēkus pabarot?
Uz ko es cienīgi atteicu, ka es jau tagad varu ar piecām zivīm izdarīt tā, lai 1000 cilvēki negribētu ēst.
Bet, jā, patiesībā jautājums ir nopietns. Es gribu, gribu staigāt pa ūdens virsmu. Gribu būt perfekta.