![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
09:10 pm
Ejot uz veikalu, autobusa pieturā man piesitās kāds krieviski runājošs jauneklis.
Šim, raugies, 10 santīmu ceļam trūkst.
- Nav, - es visai neapmierināta atteicu.
- Žēl, ja? - jauneklis piepeši kļuva riebīgs. - Ak tu...
Neapstājos, lai noklausītos viņa raksturojumu līdz galam. Gāju un veikalu, un domāju, ka es jau sevi saucu par aptrakušo feministi, jo no vīriešiem naudu ņemt nemīlu un visus kopīgos tēriņus godprātīgi cenšos sadalīt 50/50. Bet šis puisietis ir gājis vēl soli tālāk, un uzskata, ka man, mazai, skruļļainai madāmiņai puķainā neaizmirstulīšu krāsas kleitā ir jāuztur - vai vismaz materiāli jāpabalsta - viņš - jauns, stiprs, garš, šķiet, pilnīgi vesels vīrišķis labākajos gados un izmēros. Amazing.