Un vēl es varētu pažēloties, ka mājupceļā no aptiekas mani gandrīz nosita ar Krievijas karogu. Gāju aiz jautras jauniešu kompānijas, viņi kaut ko skaļi un šķībi dziedāja un viens no viņiem nerimis uz visām pusēm vicināja Krievijas karogu, kam galā vēl bija uzsieta Georga lentīte (labi, ka vēl nebija piekārti, piemēram, vāļenki, patvāris vai vēl kaut kas smagāks, teiksim, sirpis ar visu āmuru). Kad jauneklim apnika māt mašīnām, viņš metās uz pretējo pusi, un tad gan es laidos lapās, kamēr neesmu dabūjusi pa pieri. Tas nu būtu pārāk ironiski.