Vismaz joprojām esmu nepīpētājs. Un vakar noskatījāmies "Meiteni ar pūķa tetovējumu" (pieķeru sevi pie tā, ka visu laiku gribas pārstāstīt grāmatu Dārgajam: "a grāmatā vēl bija tas.... un grāmatā vēl bija šitas... un tas notiek, jo.... Līdz šim man tā bija tikai ar Harijiem Poteriem. Bet vispār filma vismaz man likās daudz cietsirdīgāka un varmācīgāka, bet stipri mazāk briesmīga. Pareizāk sakot, bailīgi nebija vairs gandrīz nemaz) un "Montī Paitonu un Svēto grālu" (okei, ko lai te vēl piebilst. Kokosi un putniņi).