Piecelšanās šorīt prasīja pārcilvēcīgu piepūli. Tomēr es to pārdzīvoju. Tāpat kā stāvēšanu dušā (kavēju laiku, lamājot visus darba smerdeļus) un dzīvesbiedru, kas, pamanījis manu planēšanu drēbju skapja virzienā, bažīgā balsī jautā:
- Mīļum, kāpēc mans pulkstenis rāda astoņi?
- Galīgi nojūdzies, - es nomurminu, - Neesi pagriezis. Nekādā gadījumā nevar būt tik vēls. Un vispār, ieslēdz TV ziņas, uzreiz redzēsi, cik pulkstens.
- TV nerāda, - bezkaislīgi konstatē Dārgais. - Vai nu Baltkom saplīsis, vai nav samaksāts.
Es ieslēdzu TV, un man paveras aina, līdzīga tai, ko LTV sola visiem tiem, kas neiegādāsies dekoderi.
Ir tādi rīti, kad viennozīmīgi labāk būtu palikt gultā un uzvilkt segu augstāk pār acīm.
//Ielīdu internetbankā. Klāt pie visa, es vēl arī esmu pilnīgi bankrotējusi. Naaais.