| Vislabākā, vienīgā! |
[20. Apr 2007|22:08] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | pārguris | ] |
| [ | Mūzika |
| | Agalloch | ] |
Anda!!!
Viens no pāris pēdējiem cilvēkiem, ar kuru vēl varu un drīkstu runāt. Man tāds prieks, ka beidzot mēs tā varējām viena ar otru izrunāt tās visiem jau labi zināmās lietas par Miķeli utt. Viņa ir vienīgais cilvēks, kuram atļāvu uzzināt, kas starp mums bija un to nedrošības un pamestības sajūtu, kas tagad ir manī.
Es zinu, ka pati esmu vainīga pie tā, ka sabojāju mūsu labās attiecības, pielaidu viņu sev par tuvu klāt, uzticēju pārāk nozīmīgu savas dvēseles daļu, kuru viņš nespēj glabāt. Smagākais tas, ka zaudēju cilvēku, kuram varēju uzticēt visu, ar kuru varēju runāt par visu.
Piedod, Miķeli, es nespēju to tik viegli aizmirst, ēna starp mums paliks. Bet tev līdz Andai vēl augt un augt, bet sasniegt to nav lemts! :) |
| |
