| Asaru feja |
[3. Aug 2007|22:33] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | filozofisks | ] |
Skaists piektdienas vakars!
Pārnākot mājās pirmaias jautājums: "Ar ko tu biji?"
Reply: "Ar sevi."
Cilvēki parasti piektdienās laikam izklaidējas kopā ar draugiem, nu man tā arī neizdevās atrast sev kompanjonu, nācās viņu izdomāt. Nezinu, parasti tādas filozofiskas domas manī neraisās, bet šodien, kamēr tur sēdēju paspēja rasties mīļš draugs, sižets stāstam, viela pārdomām.
Nu kāpēc, kāpēc cilvēks jūt, ja uz viņu tā cieši, cieši kāds skatās. Skatiens taču nav materiāls, tā nav bulta, kas var kādā iedurties, bet tomēr tas ir jūtams, tātad tajā ir kaut kas vairāk, mums varbūt tomēr piemīt zināmas telepātijas spējas. Tā domājot, es tomēr ticu, ka kādreiz cilvēciskām būtnēm bija spējas ar skatienu pārvietot priekšmetus un es domāju, tās mūsos ir saglabājušās vēl arī līdz šim, tikai vājas, vājas, tik daudz, lai būtu tikai saglabājusies spēja sajust cita skatienu sev mugurā. Un varbūt tomēr mūsu skatieni ir sudrabainas šautras? Cik daudz tādu šautru ir dienās laikā uz ielas lielpilsētā, ja tās visas tevī ieduras kā adatas, cilvēks var tikt nopietni ievainots, nē, nevis cilvēks, bet daļa viņa, daļa dvēseles, saduroties ar citām dvēselēm. Acis taču ir dvēseles spogulis.. |
|
|
| Skyforger |
[20. Maijs 2007|20:11] |
Sāpoša spranda, nedaudz dullums galvā, aizkritušas ausis un prieks!!!!!
Izārdīšamās tā pamatīgi, mati pa gaisu un reibums mūzikas ietekmē!
Iesildītāji Oculus Infernum arī ļoti labi, pie tam soliste meitene, pat iedomāties nevarēju, ka tādai mazai, blondai meitenei var būt TĀDA balss!
Man patīk ļauties pūlim, būt daļai no tā un pazaudēt sevi.
Biju kopā ar Gundaru (Miķels slims), drošības sajūta tomēr, labāk kā vienai.
Bet vēsums spiežas dvēselē.... :( |
|
|
| |
[1. Maijs 2007|21:15] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | jautrībiņš | ] |
Rīts intelektuālās ievirzēs, "Lielo patiesību meklējumi".
Ieva, atmiņās par 49. vsk. Uzņemos iniciatora lomu, bet varbūt man izdodas savākt viņus visus kopā, nu labi ne visus, daļiņu, un tas jau ar atkarīgs, vai kāds mani ņems nopietni, bet jāņem, jo dūrē ir spēks! |
|
|
| Vislabākā, vienīgā! |
[20. Apr 2007|22:08] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | pārguris | ] |
| [ | Mūzika |
| | Agalloch | ] |
Anda!!!
Viens no pāris pēdējiem cilvēkiem, ar kuru vēl varu un drīkstu runāt. Man tāds prieks, ka beidzot mēs tā varējām viena ar otru izrunāt tās visiem jau labi zināmās lietas par Miķeli utt. Viņa ir vienīgais cilvēks, kuram atļāvu uzzināt, kas starp mums bija un to nedrošības un pamestības sajūtu, kas tagad ir manī.
Es zinu, ka pati esmu vainīga pie tā, ka sabojāju mūsu labās attiecības, pielaidu viņu sev par tuvu klāt, uzticēju pārāk nozīmīgu savas dvēseles daļu, kuru viņš nespēj glabāt. Smagākais tas, ka zaudēju cilvēku, kuram varēju uzticēt visu, ar kuru varēju runāt par visu.
Piedod, Miķeli, es nespēju to tik viegli aizmirst, ēna starp mums paliks. Bet tev līdz Andai vēl augt un augt, bet sasniegt to nav lemts! :) |
|
|