sharp_sun

04:24 pm: jocīgi...
tik jocīgi, ka pasaule liek tevi maldināt. vai varbūt tur nav vainīga pasaule, bet gan es?! laikam jau es esmu tik naiva un lētticīga... jā, laikam gan! tikai kapēc man šķiet,ka tas viss ļaunais un rūgtais nosēžās uz maniem pleciem? kādēļ man nevar pasmaidīt kāds lieks laimes stariņš un pieglausties man pie vaiga? kādēļ visapkārt cilvkiem tāds ir? kādēļ viņiem tāds ir? ar ko es esmu tik atšķirīga no viņiem? vēlos lai man arī tāds būtu, vēlos lai visi mani saprastu un neizliktos, ka viss ir kārtībā, jo tā nav!
Protams ir brīži,kad es smaidu vienā smaidīšanā, taču tas neko neatsver. labāk būtu ja kāds mani varētus aprast un uzmaidīt tam visam ar mani kopā, bet tik žēl, ka nevari atrast tāu draugu, kurš tevi sapratīs, ar kuru tu būsi kā divas ūdenslāses, bet tomēr tajā pašā laikā tik atšķirīgi...
laikam vnk esmu pārāk naiva un dzīvoju līdz ar bērniem, laikam neļauju sev pieaugt un pilnveidoties. es laikam atkal biju iekritusi un cerēju, ka nu šoreiz toč visam ir jāizdodās, bet še tev. vienā vakarā viss pagriežās pa 180 grādiem un ir savādāk...