00:24:
Spirituālais seanss ar krustnešiem beidzies un kamēr te lejuplādejās viens apjomīgs rakstu blāķis, atcerējos te vienu nesen no paziņām dzirdētu stāstu par gandrīz pilngadīgu(28 gadi) zviedru jaunieti, kurš atklātā tekstā bija teicis, ka viņa draugi uzskata, ka strādāt ir stulbi un viņš nedaudz piestrādājot tikai tāpēc, lai vairāk socializētos. No kādiem pabalstiem/stipendijām/debessmannām tāds dzīvesveids ir iespējams, nudien nestādos priekšā, un pirmajā brīdī man likās, ka tur čaļi nudien zaudē jebkādu sajēgu par realitāti un pabalstu aizvējā dzīvo ilūzijā ka cepeši paši lidos mutē līdz pat pastardienai. Bet tagad atcerējos, ka ir arī monētas otra puse - ja zociķu izperētajos nodokļos noģērē deviņas ādas, tad kāda jēga ir strādāt? Lai pabarotu veselu baru asinssūcēju? Labāk tad apčakarēt sistēmu, līdz tā būda pati sagāžas no sava svara. Tas ir tāpat kā ar blakšu apsēstu dīvānu - atutot praktiski nevar, atliek tikai liet benzīnu virsū un uzraut špicku, lai nodeg tas midzenis zilās ugunīs ar visiem parazītiem.
