Skatoties epohālo hokeja maču svētdien, kurā Baltie Tēvi mačojās ar Sliktajiem Tēviem, tika nolemts kopā ar senioru piebeigt trauciņu, kuram uz etiķetes rotājās uzraksts "Belorusskij baļzam žizņi" vai kas tamlīdzīgs, kurā bija vēl drusku zem 200g palicis. Kāda bija tā spēle, nav vērts atgādināt, atsauca atmiņā vienu krievu oficiera teicienu vērojot jauniesauktos soļojam - igot kak kuri hujovije. Tā vai citādi, tās šausmas uz ledus skatoties, dzīvību dodošais šķidrums tika izlietots un pēc tam naktī trāpījās redzēt jauku sapnīti. Sapnis mani atsvieda atpakaļ studiju gados, kur man vienā uzvedumā bija jātēlo Znaroks un cita starpā ar zobenu jānocērt lustra pie griestiem. Znaroka loma laikam bija toreizējo ūsu dēļ, bet par to lustru un zobenu - studentiem jau sēņu nevajag, viņiem tas tāpat dabiski sanāk. Performance notika tādā kā smalkas viesnīcas vestibilā, tur bija vēl plauktiņi, galdiņi, visādi sīkdraņķīši. Protams, lai gan scenārijā lustras ciršanu bija paredzēts tikai imitēt, tā tika nocirsta pavisam, tikai nevaru saprast kā. Vai tika izmantotas trepes, vai Alien vs Predator stilā skrienot pa griestiem - kurs to vairs pateiks. Toties pēc lustras nociršanas sākās īstas demolēšanas orgijas, kurās tiks sacirsts viss, ko vien var sacirst. Bija apzinīgie, kuri centās performanci apturēt, bet man rokās bija stiprāki argumenti un galu galā visi kaut kur pamuka. Pēdējais ko sacirtu, bija Samsung mūzikas centrs. Nākamā epizode sekoja pagrabtelpās, kur no durvju rokturiem slaucīju nost pirkstu nospiedumus. Nu labi, ka paguvu pamosties :) Morāle? Ja jums likteņa untumu dēļ ir, nu teiksim jāuzraksta recenzija par RJT izrādi, sameklējiet to balzāmu :)